Latvijas likumdošanas mērķis iepakojuma jomā ir nodrošināt iepakojuma ražošanas attīstību, progresīvu iepakošanas tehnoloģiju ieviešanu un racionālas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas izveidi valstī, kā arī nodrošināt brīvprātīgas vienošanās principu ieviešanu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā. Tas ļaus samazināt izlietotā iepakojuma nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, sekmēt iepakojuma atkārtotu lietošanu, veicināt iepakojuma materiālietilpības samazināšanu un izlietotā iepakojuma reģenerāciju.
Iepakotājs ir atbildīgs par viņa darbības rezultātā radītā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu.
Normatīvie akti nosaka:
- dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu;
- prasības izlietotā iepakojuma savākšanai, tā atkārtotai lietošanai un pārstrādei;
- iepakojuma klasifikāciju atbilstoši tā ražošanai izmantotajiem materiāliem un iepakojuma marķēšanu;
- ka bīstamo metālu un citu vielu klātbūtnei iepakojumā jābūt ierobežotai. Stikla iepakojuma un iepakojuma materiālu ražotnēs, kuras ražošanas procesā pievieno atkārtoti pārstrādājamos materiālus, ražotājs reizi mēnesī mēra smago metālu saturu produkcijā;
- ja smago metālu saturs pārsniedz 200 miljondaļas (ppm no svara), t.i., 200 miligramus kilogramā iepakojuma vai tā materiālu, vai komponentu, ražotājs informē Vides pārraudzības valsts biroju, norādot:
- smago metālu saturu;
- izmantoto mērījumu metožu aprakstu;
- smago metālu satura normas pārsniegšanas iespējamos iemeslus;
- pasākumus, kas veikti, lai mazinātu smago metālu saturu (detalizēts apraksts).