Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) ir viens no tiem vides aizsardzības politikas instrumentiem, kas aptver un ietekmē visdažādākās ar vidi saistītās jomas. IVN ir procedūra, kas ir piemērojama, lai novērtētu paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai.
Pretstatā normatīvajiem aktiem, kas regulē kādu konkrētu vides sektoru, piemēram, ūdeni vai gaisu, IVN ir vērsts uz visu vidi ietekmējošo jautājumu izvērtēšanu. Šis izvērtēšanas process ir jāuzsāk pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. Veicot IVN būtu jānovērtē šādas paredzētās darbības izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē:
- tās kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību,
- bioloģisko daudzveidību (tai skaitā īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopus),
- augsni, zemes dzīles, gaisu, ūdeni un klimatu,
- ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu,
- iespējamā pakļautība avāriju vai katastrofu riskiem, kā arī
- visu augstāk minēto jomu mijiedarbību.
Svarīga loma ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā ir atvēlēta sabiedrībai, kurai ir dotas plašas iespējas līdzdarboties vides jautājumu izvērtēšanā, kā arī ietekmēt lēmuma pieņemšanas gaitu un galarezultātu.
Prasības ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai Latvijā nosaka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2015.gada13.janvāra noteikumi Nr.18 „Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”. Šajos normatīvajos aktos ir pārņemtas Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošās prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/52/ES ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/02/ES par dažu valsts un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificētā versija) u.c. direktīvām. IVN procedūru saskaņā ar likumu koordinē un pārrauga Vides pārraudzības valsts birojs.
IVN ir vispusīga iespējamo ietekmju izvērtēšana pirms nozīmīgu būvniecības, rūpniecības, derīgo izrakteņu ieguves u.c. ieceru īstenošanas, kur paredzēta sabiedrības līdzdalība un apjomīgs administratīvs darbs. Intervējot dažādus procesa dalībniekus un analizējot tiesu praksi, var secināt, ka IVN procedūrā ir vairāki būtiski trūkumi un “šaurās vietas”, kas negatīvi ietekmē ne tikai attīstības ieceru īstenošanu, bet arī ieinteresēto pušu paļāvību un uzticību procesam. Lai palielinātu tiesisko paļāvību un veicinātu konstruktīvu un jēgpilnu procesu, ir nepieciešamas izmaiņas – to atzīst gan attīstītāji, gan IVN eksperti, gan kompetentās iestādes un pašvaldības. Optimālais termiņš vienam IVN ir aptuveni astoņi mēneši, bet praksē IVN procedūra var pārsniegt pat 30 mēnešus (!!!), kavējot valstij un sabiedrībai svarīgu attīstības projektu īstenošanu Latvijā.
Divas vides nevalstiskās organizācijas - Latvijas vides pārvaldības asociācija un Teiču dabas fonds, sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju, izvērtējušas IVN procedūru, un, pamatojoties uz diskusijām ar ieinteresētajām pusēm, projekta “Rekomendācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pilnveidošanai Latvijā" ietvaros izstrādājušas rekomendācijas normatīvā regulējuma izmaiņām, lai padarītu IVN procesu racionālāku un saprotamāku sabiedrībai un iesaistītajām pusēm. Kopš pagājušā gada oktobra Latvijas Vides aizsardzības fonda finansēta projekta ietvaros īstenota plaša sadarbība starp valsts iestādēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem, izzinot IVN procedūras “šaurās vietas” un kavējošos faktorus, apkopojot to komersantu pieredzi, kas veikuši ~ 90% no visiem IVN pēdējo 10 gadu laikā.
Projektā izvērtēta citu valstu pieredze Eiropas Savienības IVN direktīvas prasību pārņemšanā un izpildē, kā arī analizēta Latvijas tiesu prakse attiecībā uz IVN procedūrām, veiktas padziļinātas intervijas ar IVN profesionāļiem un IVN iesaistītajām organizācijām.
Secināts, ka IVN tiesiskais ietvars Latvijā laika gaitā vairākkārt mainīts, ieviešot prasības, kas dažkārt pārsniedz Eiropas Savienības nosacījumus IVN procesa virzībai, kā arī neefektīvi izmanto dalībvalstīm sniegtās izvēles iespējas konkrētu procedūras soļu īstenošanas pieejā.
Eksperti, izklāstot IVN procesa analīzi fokusa grupās, kopā ar visām IVN iesaistītajām pusēm vienojušies, ka, īstenojot rekomendācijas, iespējams būtiski mazināt administratīvo slogu iestādēm un komersantiem, padarot IVN procesu efektīvāku, vienlaikus nodrošinot dabas kapitāla ilgtspējīgu izmantošanu un padziļinot konstruktīvu sabiedrības iesaisti ierosināto projektu apspriešanā.
Rekomendācijas ir apkopotas ziņojumā un dotas IVN procesa secībā, iedalītas divos līmeņos. Pirmā līmeņa rekomendācijas, kas nav saistītas ar būtisku resursu ieguldījumu, ir ātri ieviešamas un dos tūlītējus uzlabojumus. Otrā līmeņa rekomendācijas nodrošinās labāku atbilstību ES direktīvai, risinās īpaši aktuālas problēmas, bet to ieviešanai var būt nepieciešami papildu resursi, arī zināšanās balstīta politiskā griba. Šādi pilnveidotā IVN procesā varētu mērķtiecīgāk izvērtēt ietekmes uz vidi, ņemt vērā pamatotus sabiedrības un pašvaldību argumentus, kā arī ātrāk īstenot gan valstiski nozīmīgus projektus, gan jebkuru citu darbību, kas ir ļoti būtiski veiksmīgai valsts ekonomiskajai attīstībai šībrīža ekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā.
Rekomendācijas izstrādātas “Rekomendācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pilnveidošanai Latvijā” (projekta reģistrācijas Nr. 1-08/56/2022) ietvaros. Projekts tiek īstenots Valsts budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” vadlīnijas “Multisektoriālie projekti” aktivitātes „Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ietvaros. Projekta īstenošana paredzēta līdz 2023. gada 30. septembrim.
Latvijā strauji attīstās atjaunojamo energoresursu enerģijas un vēja enerģijas tehnoloģiju izmantošana klimata pārmaiņu risināšanas kontekstā. Pēdējā gada laikā Vides pārraudzības valsts birojs (Birojs) piemērojis ietekmes uz vidi novērtējumu procedūru 11 vēja enerģijas projektiem. Plašāka informācija par paredzētajām darbībām, kurām Birojs pieņēmis lēmumu piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru pieejama tīmekļvietnes sadaļā Ietekmes uz vidi novērtējumu projekti.
Ņemot vērā pieaugošo ietekmes uz vidi novērtējumu skaitu saistībā ar vēja elektrostaciju būvniecības iecerēm, lai paaugstinātu ietekmes uz vidi novērtējumu kvalitāti un paaugstinātu izpratni, novērtējot vēja elektrostaciju ietekmi uz dabas vērtībām/bioloģisko daudzveidību (tai skaitā īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm, īpaši aizsargājamiem un Eiropas Savienības nozīmes biotopiem), Birojs iesaka izmantot Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas “Vadlīnijas par vēja enerģijas projektiem un ES dabas aizsardzības tiesību aktiem”.
Vadlīniju mērķis ir sniegt norādes, kā pēc iespējas labāk nodrošināt, lai vēja enerģijas projekti atbilstu Putnu direktīvai (Padomes Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību) un Sugu un biotopu direktīvai (Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un flora aizsardzību).
Vadlīniju tvērumā ir teritoriju aizsardzības noteikumi saskaņā ar Sugu un biotopu direktīvas 6. pantu; attiecīgi vadlīnijas attiecas uz visām dzīvotnēm un sugām, kas atbilst Natura 2000 teritoriju noteikšanai, t. i.:
- Eiropas Savienībā nozīmīgām dzīvotnēm, kā uzskaitīts Sugu un biotopu direktīvas I pielikumā,
- Eiropas Savienībā nozīmīgām sugām, kā uzskaitīts Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā,
- savvaļas putniem, kas uzskaitīti Putnu direktīvas I pielikumā,
- regulāri sastopamām migrējošu savvaļas putnu sugām, kas nav uzskaitītas Putnu direktīvas I pielikumā,
- sugu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar Sugu un biotopu direktīvas 12. un 13. pantu un attiecīgajiem noteikumiem Putnu direktīvas 5. pantā; tie attiecas gan uz stingri aizsargājamām sugām saskaņā ar Sugu un biotopu direktīvas IV pielikumu, gan uz visām savvaļas putnu sugām, uz kurām attiecas Putnu direktīva.
ES tiesību akti pieejami EUR-Lex datu bāzē
Atvērt Primārās cilnes konfigurācijas opcijas
Primārās cilnes
Statusa ziņojums
Aktualitāte Informācija par sabiedrisko apspriešanu sanāksmju organizēšanu ir atjaunināts.
Atvērt konfigurācijas opcijas
Publicēts: 14.06.2021.
Atvērt konfigurācijas opcijas
Informējam, ka ir stājies spēkā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums (turpmāk – Likums), kurā noteikta kārtība, kādā organizējama vides normatīvajos aktos noteiktās sabiedriskās apspriešanas pēc valstī noteiktās ārkārtējās situācijas beigām.
Lūdzam paredzēto darbību ierosinātājus un plānošanas dokumentu vides pārskatu izstrādātājus ņemt vērā izmaiņas sabiedriskās apspriešanas kārtībā un attiecīgi plānot sabiedriskās apspriešanas sanāksmes atbilstoši Likumā noteiktajam un valstī noteiktos ierobežojumus attiecībā uz sabiedriskās apspriešanas organizēšanu klātienē, informējot par to arī sabiedrību un procedūrā iesaistītās puses tam paredzētajā kārtībā.
Likuma 20. pants:
(1) Vides normatīvajos aktos noteikto publisko apspriešanu, izņemot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vides pārskata apspriešanu, organizē neklātienes formā (attālināti).
(2) Dabas resursu ieguvējs, piesārņojošās darbības operators, paredzētās darbības ierosinātājs, dabas aizsardzības plāna vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātājs vai atbildīgā persona sagatavo videoprezentāciju par piesārņojošo darbību, tai skaitā tās būtiskām izmaiņām, paredzēto darbību, dabas aizsardzības plānu, plānošanas dokumenta vides pārskatu, drošības pārskatu vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un ievieto to savā un vietējās pašvaldības tīmekļvietnē.
(3) Neklātienes apspriešana notiek ne mazāk kā piecas darbdienas, kuru laikā dabas resursu ieguvējs, piesārņojošās darbības operators, paredzētās darbības ierosinātājs, dabas aizsardzības plāna vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātājs vai atbildīgā persona nodrošina interesentiem iespēju uzdot jautājumus un saņemt atbildes norādītajā e-pasta adresē un izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Jautājumi un atbildes tiek fiksēti un saglabāti sabiedrībai pieejamā veidā.
(4) Publisko apspriešanu šajā pantā minētajos gadījumos organizē tā, lai nosacījumi par sabiedrības līdzdalību atbilstu vides normatīvajos aktos noteiktajam.
21. pants.
(1) Plānošanas reģions un vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un to stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma publisko apspriešanu organizē atbilstoši normatīvajos aktos par teritorijas attīstības plānošanu un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi noteiktajai kārtībai, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
(2) Publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti) organizē šādiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem:
1) plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai un tematiskajiem plānojumiem;
2) vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai, lokālplānojumiem, detālplānojumiem un tematiskajiem plānojumiem.
(3) Plānošanas reģioni un vietējās pašvaldības, organizējot publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti), ievēro šādus nosacījumus:
1) minimālais publiskās apspriešanas termiņš — četras nedēļas;
2) informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta publisko apspriešanu un publiskās apspriešanas sanāksmi tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;
3) tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un saņemt konsultāciju gan attālināti, gan klātienē;
4) publiskās apspriešanas sanāksme tiek organizēta, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Informācija par publiskās apspriešanas sanāksmi ne vēlāk kā 10 dienas pirms sanāksmes noteiktā datuma tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;
5) informācija par izziņošanas pasākumiem, veidiem, priekšlikumu un viedokļu sniegšanas iespējām, kā arī sanāksmes protokolu tiek ietverta atsevišķā ziņojumā, kuru pievieno kopējai dokumentācijai par izstrādi.