Automaģistrāles posmā no autoceļa A5 (Rīgas apvedceļš, Salaspils - Babīte) un A10 (Rīga - Ventspils) krustojuma līdz Daugavgrīvas ielai - Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3.un 4.posma būvniecība

Ietekmes uz vidi novērtējuma objekts: automaģistrāles būvniecība posmā no autoceļu A5 (Rīgas apvedceļš, Salaspils - Babīte) un A10 (Rīga - Ventspils) krustojuma līdz Daugavgrīvas ielai - Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3.un 4.posms.

Paredzētās darbības iespējamā norises vieta: Rīgas un Jūrmalas pilsētas, Rīgas rajona Babītes pagasts; Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3.posms - Rīgas pilsētas rietumu robeža - Daugavgrīvas iela; 4.posms - autoceļš A5 Rīgas apvedceļš - Rīgas pilsētas rietumu robeža.

Īss paredzētās darbības raksturojums: atbilstoši Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegtajai informācijai Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma projekta priekšizpētes stadijā tiek vērtēti četri iespējamie trases novietojuma varianti (1., 2., 2a. un 3.). Rīgas Ziemeļu transporta koridors 3. un 4.posmā līdz Kleistu ielai tiek plānots kā A1 kategorijas ātrsatiksmes autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h. Pamattrase tiek plānota ar NP 29,5. Katrā braukšanas virzienā ir paredzētas 2 braukšanas joslas, katra 3,75 m plata, 2,5 m plata avārijas apstāšanās josla, 1,5 m plata ceļa nomale un divas 0,75 m platas brauktuves malas joslas. Sadalošās joslas platums 3,5 m. Ietves un veloceliņi gar Rīgas Ziemeļu transporta koridora pamattrasi 3. un 4.posmā netiek paredzēti.

Trases 1.varianta kopgarums ir aptuveni 14 km. Tā sākums ir autoceļa A10 ceļumezglā pie Priedaines, Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, autoceļa 19,0. km. Atbilstoši ziņojumā norādītajam šī ceļumezgla izveidi paredzēts realizēt projekta ”Autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma Priedaine – Ķemeri rekonstrukcija” ietvaros. Sākumā trasi aptuveni 3,7 km paredzēts virzīt pa esošo autoceļu A10 līdz ceļumezglam ar A5 pie Babītes. Projekta ietvaros nav paredzēts veikt esošā A10 posma rekonstrukciju vai pasākumus tā tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Šajā posmā tuvākajā nākotnē 17,23.km ir paredzēts veidot jaunu ceļumezglu perspektīvā biznesa, tirdzniecības un dzīvojamā centra Babītes novada teritorijā pieslēgumam. 1.varianta trases otrais posms sākas A5 38,2.km un A10 15,4.km krustojumā, kur A5 aptuveni 38,7.km sākas jaunās trases posms. A5 un A10 ceļumezglu paredzēts pārbūvēt pilnas āboliņlapas veidā (arī 2. un 2a.variantā). A5 aptuveni 39,1.km tiek šķērsota dzelzceļa līnija Rīga – Tukums, kur tiek plānota esošā pārvada nojaukšana un jauna izbūve, izbūvējot divus atdalītus satiksmes pārvadus – katram braukšanas virzienam savu. Paralēli dzelzceļam paredzēts izbūvēt divus vietējos ceļus (ielas) ar NP 12,75, paredzot 3 m platu gājēju un velosipēdistu celiņu, bet neparedzot to pieslēgumus Rīgas Ziemeļu transporta koridora pamattrasei. Pēc dzelzceļa šķērsojuma trase caur mežu un pāri pļavai tiek virzīta uz Saulīšciema pusi, nost no esošā A5, paredzot ar A5 divlīmeņu ceļumezglu. Piketā 17+25 trase šķērso Hapaka grāvi, kur paredzēts izveidot liela diametra caurteku. Tālāk trase novirzās uz ziemeļaustrumiem. Piketā 19+30 trase uziet uz Gravu ielas, paralēli Hapaka grāvim, un turpinās pa to līdz piketam 34+00, tādējādi Gravu iela kļūs neizmantojama vietējam transportam. Lai nodrošinātu satiksmi Gravu, Zvanu un Riekstu ielās, paredzēta jauna vietējā ceļa ar NP12,75 izbūve ar 3 m platu gājēju un velosipēdistu celiņu. Piketā 21+00 paredzēta perspektīvā atzara uz Priedaini vieta. Aptuveni līdz piketam 35+60 paredzēts izveidot aptuveni 2,1 km garumā jaunu Hapaka grāvja gultni, tālāk Hapaka grāvis tecētu pa esošo gultni. No piketa 35+60 trase tiek virzīta pa Spilves poldera teritoriju, kurā iespējama augsta teritorijas applūšanas varbūtība, tāpēc trasi šai posmā paredzēts veidot vismaz 2 m augstā uzbērumā. Babītes teritorijā trase šai posmā šķērso savrupmāju būvniecībai paredzēto teritoriju. No piketa 50+70 līdz 55+40 trase plānota caur mežu, bet tālāk atkal virzās pa Spilves poldera pļavām. Piketā 59+40 trase atkal šķērso Hapaka grāvi, tur paredzēts izveidot liela diametra caurteku. Tālāk trase virzās apdzīvotas vietas ”Liepezers” virzienā. Piketā 62+50 ir paredzēta vieta perspektīvajam ceļumezglam ar Piejūras maģistrāli. No piketa 68+40 līdz 72+60 trase vēlreiz šķērso dzīvojamo māju būvniecībai paredzētu teritoriju Babītes novadā. Tālāk trase virzās pa Rātsupītes ielu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, kur iespēju robežās trase tiek virzīta atvēlēto sarkano līniju robežās. Sakarā ar nepietiekamo platību autoceļa izbūvei, šajā posmā paredzēta Kleistu meža izciršana, lai nodrošinātu Rīgas Ziemeļu transporta koridora un vietējo ceļu izbūvi. Krustojumā ar Kleistu ielu paredzēts divlīmeņu ceļumezgls un Kleistu ielai otras brauktuves izbūve, izveidojot 34 m platu ceļa klātni, katrā braukšanas virzienā divas joslas un 3 m platu gājēju un velosipēdistu celiņu. No Kleistu ielas krustojuma līdz 3.posma beigām Rīgas Ziemeļu transporta koridora trase virzās caur mežu teritorijām un piketā 95+40 šķērso dzelzceļa līniju Zasulauks – Bolderāja (aptuveni 400 m uz dienvidiem no stacijas ”Bolderāja – 2”). Dzelzceļa šķērsojumam ir paredzēti divi satiksmes pārvadi – pa vienam katram braukšanas virzienam. Zem pārvada ir paredzēta vietējo ceļu izbūve, lai piekļūtu hipodromam un Kinoloģijas centram, kā arī lai nodrošinātu Rīgas Brīvostas teritorijas pieejamību. Tālāk trase virzās pāri Rātsupes dārziņu teritorijām un piketā 102+56 pieslēdzas Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2.posmam. Lai nodrošinātu piekļuvi Vārnukrogam, Čiekuru ielai, Rīgas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu dūņu laukiem, Laimas ielai, Čakaru māju ciematam, Bumbu kalnam un Vīķu Kroga mājām Babītes novada teritorijā, paredzēta vietējo ceļu izbūve.

Trases 2.varianta kopgarums ir aptuveni 14,4 km. Tā sākums līdz krustojumam ar autoceļu A5 pilnībā sakrīt ar 1.variantu. Ceļumezglu ar A5 paredzēts veidot kā pilnas shēmas trompetveida ceļumezglu. Šai shēmā paredzētas 2 pustiešās rampas, kas tiek paredzēta arī Rīgas - Babītes virzienam, rampu virzot zem Rīgas Ziemeļu transporta koridora pārvada pār dzelzceļa līniju Rīga – Tukums. Ceļumezglu kopumā veidotu piecas satiksmes būves. Tālāk trase virzās uz Saulīšciema pusi, šķērsojot mežu un pļavu un piketā 19+30 Hapaka grāvi, kur paredzēta liela diametra caurtekas ierīkošana. Trases labajā pusē aptuveni 120 m garumā paredzēta Hapaka grāvja jaunas gultnes izveide, lai nodrošinātu plānotās caurtekas ierīkošanai nepieciešamo leņķi. Piketā 20+00 paredzēts perspektīvā Priedaines atzara pieslēguma rampas satiksmes pārvads. Tālāk trase virzās starp Hapaka grāvi un Rīgas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu dūņu laukiem. No piketa 36+28 trase virzās pa Spilves poldera teritoriju, kurā iespējama teritorijas applūšana, tāpēc trasi šai posmā paredzēts veidot aptuveni 2 m augstā uzbērumā. Piketā 40+80 trase šķērso esošu meliorācijas grāvi, tur paredzēts izveidot liela diametra caurteku un izrakt jaunu aptuveni 65 m garu savienojošo grāvi, lai būtu nepieciešams ierīkot tikai vienu caurteku. Piketā 48+51 trase šķērso Jūrmalas un Rīgas pilsētas administratīvo robežu, taču par 3. un 4.posma robežu tiek uzskatīts pikets 57+50. Tālāk trase virzās pa meliorētajām Spilves poldera pļavām un piketā 61+50 šķērso Hapaka grāvi. Piketā 65+00 nākotnē plānots ceļumezgls ar perspektīvo Piejūras maģistrāli. Atbilstoši ziņojumā norādītajam teritorijai ap Piejūras maģistrāles krustojumu ir izstrādāts un apstiprināts detālplānojums, kurā izstrādāti vairāki iespējamie ceļamezgla un teritorijas attīstības risinājumi, ietverot Park&Ride stāvvietas izveidi. Piketā 67+00 trase novirzās Kleistu virzienā, šķērsojot Rīgas teritorijas plānojumā apbūvei plānotās zemes un meliorētas pļavas. Lai samazinātu nepieciešamo caurteku skaitu, paredzēts gar trases labo malu izrakt 750 m garu savienojošo novadgrāvi. Piketā 86+00, Hapaka grāvja šķērsošanai, paredzēta tilta būvniecība ar dalītām brauktuvēm. Tālāk seko Kleistu ielas ceļumezgls, kura izveidei tiek piedāvāti divi risinājumi, vietējo satiksmi organizējot pa esošo Rātsupītes ielu un jaunajām vietējās nozīmes ielām, kuras paredzēts pieslēgt Kleistu ielai. Gājējiem un velosipēdistiem paredzēts izveidot celiņu gar Kleistu un vietējām ielām. Rampu šķērsošanai paredzēti divi gājēju tuneļi. Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt divus tiltus pie Spilves poldera sūkņu stacijas, kā arī jaunas sūkņu stacijas izbūve. No Kleistu ielas krustojuma līdz 3.posma beigām Rīgas Ziemeļu transporta koridora trase virzās caur mežu teritorijām un piketā 100+00 šķērso dzelzceļa līniju Zasulauks – Bolderāja (aptuveni 400 m uz dienvidiem no stacijas ”Bolderāja – 2”). Dzelzceļa šķērsojumam ir paredzēti divi satiksmes pārvadi – pa vienam katram braukšanas virzienam. Zem pārvada ir paredzēta vietējo ceļu izbūve, lai piekļūtu hipodromam un Kinoloģijas centram, kā arī lai nodrošinātu Rīgas Brīvostas teritorijas pieejamību. Tālāk trase virzās pāri Rātsupes dārziņu teritorijām un piketā 106+93 pieslēdzas Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2.posmam. Lai nodrošinātu piekļuvi Vārnukrogam un Rīgas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu dūņu laukiem, paredzēta vietējo ceļu izbūve ar 3 m platu gājēju un velosipēdistu celiņu. Piketā 36+28, 51+56 un 59+45 paredzēta vietējo ceļu pārvadu izbūve, lai nodrošinātu savienojumus ar Rīgas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu dūņu laukiem, Bolderāju, Laimas ielu, Čakaru māju ciematu, Bumbu kalnu un Strupu ceļu. Piketā 60+00 trase šķērso Latvijas atbrīvošanas kara kauju piemiņas vietu pie Vīķu Kroga.

Trases 2a.varianta kopgarums ir aptuveni 14,3 km. Tā sākums līdz krustojumam ar autoceļu A5 pilnībā sakrīt ar 1. un 2.varianta risinājumiem. Savukārt no ceļumezgla ar A5 līdz piketam 57+50 trases 2a. variants pilnībā sakrīt ar trases 2.variantu. Posmā no piketa 57+50 līdz 69+13 trase virzās pa Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju, šķērsojot mežu aptuveni 300 m garā posmā, tālāk meliorētas pļavas un Piejūras maģistrāles krustojumam piegulošo teritoriju, kurai ir izstrādāts detālplānojums. Šajā posmā trase (2a.) pilnībā iekļaujas tai paredzētajās sarkanajās līnijās. Piketā 59+45 ir paredzēts vietējā ceļa pārvads ar gājēju un velosipēdistu celiņu, lai savienotu Laimas ielu, Čakaru māju ciematu un Bumbu kalnu, kā arī vietējā ceļa atzars, kas savieno Laimas ielu ar Strupu ceļu. Piketā 70+50 trase ieiet Babītes novada teritorijā un šķērso teritoriju, kas paredzēta savrupmāju būvniecībai. Tālāk trase virzās pa Rīgas pilsētas teritoriju cauri Kleistu mežam. Piketā 73+71 paredzēts vietējā ceļa ar ceļa klātnes platumu 12,75 m šķērsojums, kas nodrošinās saikni ar Spilvi, Mežārēm un Kleistiem. Turpinājumā Rīgas Ziemeļu transporta koridora trase aptuveni 50 m virzās pa mazdārziņu teritoriju Buļļu ielā un tālāk starp Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Kinoloģijas centru. Kleistu ielas šķērsojumā ir paredzēts vairāklīmeņu ceļumezgls, kā arī Kleistu ielas pārbūve, izveidojot 34 m platu ceļa klātni ar divām joslām katrā braukšanas virzienā un 3 m platu gājēju un velosipēdistu celiņu. Kleistu ielas ceļumezgla izveidei tiek piedāvāti divi risinājumi. Lai nodrošinātu piekļūšanu garāžu kooperatīvam no Kleistu ielas, paredzēts izbūvēt vietējās nozīmes ceļu. Tālāk trase caur mežu teritorijām virzās uz dzelzceļa līnijas Zasulauks – Bolderāja pusi un šķērso to piketā 98+95 (aptuveni 400 m uz dienvidiem no stacijas ”Bolderāja – 2”). Dzelzceļa šķērsojumam ir paredzēti divi satiksmes pārvadi – pa vienam katram braukšanas virzienam. Zem pārvada ir paredzēta vietējo ceļu izbūve, lai piekļūtu hipodromam un Kinoloģijas centram, kā arī lai nodrošinātu Rīgas Brīvostas teritorijas pieejamību. Tālāk trase virzās pāri Rātsupes dārziņu teritorijām un piketā 105+96 pieslēdzas Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2.posmam. Piketā 60+00 trase šķērso Latvijas atbrīvošanas kara kauju piemiņas vietu pie Vīķukroga.

Trases 3.varianta kopgarums ir aptuveni 14,3 km. 3.variantā Rīgas Ziemeļu transporta koridora trase tiek plānota kā autoceļa A10 tiešs turpinājums Rīgas virzienā Priedainē. Trases sākums ir autoceļa A10 19,0.km, kur paredzēts ceļumezgls, daļa no kura tiks realizēta projekta ”Autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma Priedaine – Ķemeri rekonstrukcija” ietvaros. Ceļumezglam tiek piedāvāti divi risinājumi, kas atšķiras ar satiksmes būvju konfigurāciju. No A10 trase virzās caur priežu mežu dzelzceļa virzienā. Piketā 7+10 tiek šķērsots vietējais ceļš, kuru paredzēts novirzīt 6 m platā un 4,5 m augstā tunelī – caurbrauktuvē zem Rīgas Ziemeļu transporta koridora trases. Piketā 14+30 trase pa satiksmes pārvadu šķērsotu dzelzceļa līniju Rīga – Tukums. Gar dzelzceļa labo pusi ir paredzēta vietējā ceļa ar klātnes platumu 12,75 m izveide, kas savienotu bijušās Priedaines izgāztuves teritoriju ar Mangaļu un Spilves ielu Priedainē. Turpinājumā Rīgas Ziemeļu transporta koridora trase virzītos caur mežu, apejot Priedaines izgāztuves teritoriju gar ziemeļu malu, šķērsotu Slēperu purva bijušās kūdras ieguves vietas un piketā 35+00 pieslēgtos atzaram uz autoceļu A5.

Tālāk 3.varianta trase pilnībā sakristu ar trases 1.variantu. Ziņojumā norādīts, ka gan bijušās Priedaines izgāztuves, gan Slēperu purva bijušās kūdras ieguves teritorijas Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā ir paredzētas kā jauktas ražošanas un darījumu teritorijas.

Lēmuma pieņemšanas pamatojums: Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.pants un 1.pielikuma “Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams” 11.punkts.

SIA “Eiroprojekts”  ir sagatavojis ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta paredzēto darbību - automaģistrāles posma no autoceļa A5 (Rīgas apvedceļš, Salaspils - Babīte) un A10 (Rīga - Ventspils) krustojuma līdz Daugavgrīvas ielai - Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3.un 4.posma būvniecību.

*Atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 24.pantam paredzētās darbības ierosinātājs ir atbildīgs par sniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu un  ziņojumā ietverto informāciju.