Eiropas Savienības Zaļās nedēļas ietvaros 2024. gada 27. augustā norisinājās Vides pārraudzības valsts biroja organizētā starptautiskā konference “ES ekomarķējums un aprites ekonomika”, ņemot vērā tēmu “Paraugies uz ūdeni citādāk” ! #EU Ecolabel #GreenWeek
Konferencē piedalījās aprites ekonomikas eksperti un uzņēmēji, ņemot vērā jomas, kurās šobrīd izstrādāti ES ekomarķējuma kritēriji.
Konferencē tika diskutēts par šādām tēmām:
- vides instrumentu nozīme aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā,
- patērētāju iedrošināšana pārejai uz aprites ekonomiku,
- uzņēmumu pieredzes stāsti par sertificētu ekomarķējumu iegūšanu un izmantošanu, pievēršot uzmanību arī ūdens vides noturīgumam.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis konferences atklāšanas uzrunā aicināja katru individuāli uzņemties atbildību par ilgtspējīgām izvēlēm, aizdomāties un izvēlēties videi draudzīgas preces, jo tikai iedzīvotāju pieprasījums pēc precēm ar ekomarķējumu var likt ražotājiem un tirgotājiem aizdomāties, kādus produktus likt veikalu plauktos. Aprites ekonomika ir viena no ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļām un ekomarķējums noteikti ir viena no tās būtiskām jomām, kas jāturpina popularizēt un skaidrot.
Eiropas Komisijas pārstāve uzsvēra ES ekomarķējuma nozīmi Eiropas Zaļā kursa politikas kontekstā, kas vērsta tajā skaitā uz industrijas virzīšanu tīra un aprites ekonomikas virzienā. Šajā virzienā tika norādīts arī uz patērētāju pieaugošo nozīmi ilgtspējīgu izvēļu veikšanā. Būtiski norādīt arī ES ekomarķējuma kā augstas klases un labākās klases savā produktu grupā nozīmi starp citiem marķējumiem.
Birojs konferencē skatītājus iepazīstināja ar ES ekomarķējuma ieguvumiem gan no patērētāju, gan uzņēmumu skatu punkta, kā arī tā ietekmi un ūdens piesārņojuma samazināšanu.
Tika uzsvērts, ka ES ekomarķējuma kritēriji tādās produktu grupās kā tekstilizstrādājumi, ķermeņa kopšanas līdzekļi, kosmētika un sadzīves tīrīšanas līdzekļi, tūrisma mītnes, telpu uzkošanas pakalpojumi, dažādos veidos samazina ietekmi uz ūdens vidi visā produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas aprites ciklā, piemēram, jāpierāda ūdens piesārņojuma samazināšanas pasākumi ražošanas procesā, kritēriji ierobežo toksiskumu ūdens organismiem, veicina izmantot tādas izejvielas, kas bioloģiski noārdās un aizliedz dažādas bīstamās vielas, piemēram, perfluorētās un polifluorētas alkilvielas (PFAS) un mikroplastmasu, nosaka prasības personāla apmācībai, lai samazinātu ūdens un tīrīšanas līdzekļu patēriņu.
Tādas naktsmītņu meklēšanas vietnes kā Lastminute.com un Booking.com jau šobrīd tūrisma mītnēm, kam piešķirts ES ekomarķējums nosaka augstākā līmeņa platīna statusu, līdz ar to patērētājiem ir vieglāk izdarīt izvēli, kas samazina ietekmi uz vidi.
Vides pārraudzības valsts birojs (turpmāk - Birojs) ir izveidojis informatīvu bukletu par ekomarķējuma kritērijiem katrā no 11 produktu grupām (22 produktu kategorijas) un produktu īpašībām, kas tiek vērtētas, lai produktam vai pakalpojumam tiktu piešķirts ES ekomarķējums.
Konferences video ieraksts pieejams Biroja Facebook kontā.
Konferences 1.daļā ar prezentāciju par ES ekomarķējuma un aprites ekonomikas pieredzi dalījās gan Igaunijas ES ekomarķējuma kompetentās iestādes, gan Lietuvas Vides ministrijas pārstāves. Igaunijas Vides aģentūras vecākā eksperte norādīja, ka Igaunijā šobrīd ES ekomarķējumam ticis piešķirts nacionālā ekomarķējuma statuss un katru gadu oktobrī, kas ir ekomarķējuma mēnesis, tiek veikti pasākumi patērētāju izglītošanai. Tāpat tiek uzrunāti ES ekomarķējuma licenču turētāji un tirdzniecības ķēdes.
Igaunijā ES ekomarķējuma kritēriju prasības divās produktu grupās (tīrīšanas līdzekļi, kopēšanai un zīmēšanai izmantojams papīrs) noteiktas kā obligātās prasības, kā arī mēbelēm piemērotas brīvprātīgas prasības zaļajā publiskajā iepirkumā.
Konferences pirmās paneļdiskusijas laikā diskusijas dalībnieki bija vienus prāt, ka ekomarķējumu atpazīstamības veicināšana un iestrādnes zaļajā publiskajā iepirkumā, kā arī ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu attīstība (nederīgo preču atbilstoša apsaimniekošana) ir viens no pamata instrumentiem aprites ekonomikas veiksmīgai ieviešanai.
Konferences otrās paneļdiskusijas dalībnieki diskutēja par zaļmaldināšanas riskiem un patērētāju iedrošināšanu paradumu maiņai, kas paātrinātu zaļās pārkārtošanās procesus, kā arī atturētu tirgotājus no maldīgas komercprakses īstenošanas. Ne tikai sabiedrības izglītošanai par ekomarķējumiem un zaļmaldināšanu ir nozīme, bet arī efektīva likumdošanai. Sagaidāms, ka līdz ar Direktīvas par patērētāju iespēcināšanu zaļajā pārejā (Empowering consumers for the green transition Directive)[1] un nākotnē arī Zaļo norāžu direktīvas (Green Claims proposal directive)[2] praktisko ieviešanu tiks sakārtota esošā sistēma par vides paziņojumu lietošanu un ražotājiem, tirgotājiem un patērētājiem sniegtas skaidras norādes, kas ir sertificēti ekomarķējumi, kam var uzticēties.
Konferences 2. daļā ar prezentācijām gan klātienē, gan attālināti uzstājās vairāki uzņēmumi, kas uzsvēra ES ekomarķējumu, kā arī citu I tipa ISO 14024 ekomarķējumu izmantošanas ieguvumus, piemēram, konkurētspējas palielināšanos un vieglāku piekļuvi iepirkumiem.
Ūdens ir visas sabiedrības resurss, kura pieejamība un nozīme bieži nav tikusi novērtēta, to uzvēra arī dalībnieki, kas uzstājās konferences noslēgumā ar prezentācijām par ūdens kvalitāti un iniciatīvu “Ūvitamīns”, kuras ietvaros sabiedrība tiek informēta par sabiedriskās un publiskās vietās izveidoto ūdens uzpildes vietu tīklu, kā arī godīga biznesa priekšnosacījumiem attiecībā uz kafejnīcās un restorānos pieejamo krāna ūdeni.
Birojs izsaka lielu pateicību visiem konferences dalībniekiem:
- Kasparam Melnim, klimata un enerģētikas ministram.
- Silvijai Ferratini, Eiropas Komisijas ES ekomarķējuma komandas vadītājai.
- Dr.sc.admin. Natālijai Cudečkai-Puriņai, Banku augstskolas asociētai profesorei.
- Kätlin Kurg-McGregor, Igaunijas Vides aģentūras vecākajai ekspertei.
- Virginijai Vingrienei, Lietuvas vides ministrijas, Atkritumu politikas grupas galvenajai ekspertei.
- Laurai Anteinai, Valsts vides dienesta Ģenerāldirektora vietniecei stratēģiskās attīstības un kontroles jautājumos.
- Ilzei Neimanei, Ekodizaina kompetences centra valdes loceklei.
- Santai Bušai, Ekonomikas ministrijas, Iekšējā tirgus departamenta, Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vecākajai ekspertei.
- Edgaram Zubkinam, SIA “Kvadro” pārdošanas speciālistam.
- Ramonai Kalniņai, AS “Spodrība” Izpilddirektorei.
- Ellai Ancānei, SIA “Dižozols plus” Ilgtspējas vadītājai.
- Solvitai Kostjukovai, ALINA Premium Valdes loceklei.
- PhD Ingai Retiķei, Latvijas Universitātes, Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošajai pētniecei.
- Sandim Dejus, Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (LŪKAS) Izpilddirektoram.
Aicinām sekot līdzi ES ekomarķējuma jaunumiem Biroja tīmekļvietnē un Eiropas Savienības oficiālajā ES ekomarķējuma tīmekļvietnē un sociālajā tīklā LinkedIn!
Pasaules ekomarķējumu diena gaidāma jau 13. oktobrī !
Konference tika organizēta aktivitātes “Izglītojoša kampaņa brīvprātīgo vides instrumentu popularizēšanai “EMAS & ES ekomarķējums”” (Reģ.Nr.1-08/50/2024), kas finansēta no Latvijas vides aizsardzības fonda Valsts budžeta apakšprogrammas 21.13.00. “NOZARES VIDES PROJEKTI” līdzekļiem, ietvaros.
[1] Priekšlikums – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvu 2005/29/EK un Direktīvu 2011/83/ES.
[2] Eiropas Komisija. Apskats par Zaļo norāžu direktīvu. Pieejams: Green claims - European Commission (europa.eu) (02.09.2024.).