Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – Birojs) kā Espo konvencijas paziņojumu punkta pārstāvji piedalījās Espo konvencijas Baltijas jūras reģiona valstu grupas sanāksmē, ko 2024. gada 8. maijā rīkoja Lietuva attālināti, Microsoft Teams platformā. Sanāksmē tika pārstāvēts arī Espo konvencijas sekretariāts, Latvijas Espo konvencijas Administratīvais punkts, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas un Vācijas Espo konvencijas Administratīvie kontaktpunkti un Paziņojumu kontaktpunkti.
Sanāksmē Espo konvencijas sekretariāts iepazīstināja ar aktuālākajiem pasākumiem jūras reģionu valstu sadarbībā un Espo konvencijas/protokola Darba plānā 2024. – 2026. gadam iekļautajiem pasākumiem.
Dalībvalstis atzina, ka pēdējo 5 gadu laikā būtiski ir pieaudzis gan saņemto paziņojumu, gan nosūtamo paziņojumu skaits saistībā ar atkrastes un sauszemes vēja parku projektiem. Lietuva atzīmēja, ka reģionā tiek izstrādāts pirmais starpvalstu atkrastes vēja parka projekts, t.i., “Elwind” starp Igauniju un Latviju.
Dalībvalstis dalījās pieredzē, kā tiek noteiktas potenciāli ietekmētās valstis, kurām ir jānosūta paziņojumi pārrobežu konsultāciju ietvaros gan stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma, gan ietekmes uz vidi novērtējuma jomā plānošanas dokumentiem / darbībām, kas skar Baltijas jūru. Valstis dalījās pieredzē par paziņojumu sūtīšanu tikai robežvalstīm vai plašākā mērogā – visa jūras reģiona valstīm, neatkarīgi no tā, vai konkrētā valsts sākotnēji tiek noteikta kā potenciāli ietekmētā valsts.
Daloties pieredzē un pieejā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 2. panta 4. daļas transponēšanu nacionālajā likumdošanā, lielākā daļa valstu informēja, ka tās nav transponējušas šo normu. Savukārt, Vācija informēja, ka šo normu ir transponējusi un pielieto.
Viena no aktuālajām šīs sanāksmes tēmām bija “Espo konvencijas Baltijas jūras reģiona valstu nodomi un plāni kodolenerģijas jomā”. Lietuvas pārstāvji sniedza informāciju par Ignalinas AES Dziļā ģeoloģiskā repozitorija projekta gaitu, detalizētāk raksturojot sākotnējās vietas izvēles posmu. Polijas pārstāvji prezentācijā “Plānotie kodolenerģijas projekti Polijā” dalījās pieredzē par veikto ietekmes uz vidi novērtējumu un pārrobežu konsultācijām projekta “Pirmās atomelektrostacijas ar elektrisko jaudu līdz 3750 MWe būvniecība un ekspluatācija Polijā, pagastu Hočevo (Choczewo) vai Gņevino (Gniewino) un Krokova (Krokowa) apgabalā” izstrādes gaitā, kā arī par plānotajiem projektiem saistībā ar maziem modulāriem reaktoriem (small modular reactor).
Sanāksmes noslēgumā dalībvalstis tika aicinātas izteikt viedokli par Espo konvekcijas protokola kā plānošanas koordinācijas instrumenta pielietošanas tvērumu Baltijas jūrā. Polijas vērtējumā plānošanas dokumentu stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā, tostarp pārrobežu konsultāciju ietvarā būtu jāvērš uzmanība tikai vides aizsardzības jautājumiem. Taču līdzšinējā pieredze rāda, ka šīs procedūras ietvaros iesaistītās valstis dažkārt iesniedz satiksmes vai militāro jomu pārstāvošo institūciju viedokļus. Pārējās valstis, kas iesaistījās diskusijā, vēra uzmanību tam, ka katrā valstī ir noteikta kārtība, kādā tiek iesaistītas dažādu jomu nacionālās institūcijas ietekmes uz vidi novērtējumā (gan plānošanas dokumentu, gan projektu līmenī), un ka pārrobežu konsultācijas, īpaši plānošanas dokumentu stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā, ir šobrīd vienīgais instruments dažādu interešu saskaņošanai starp reģiona valstīm.
Kopumā Birojs sanāksmes laikā ieguva vērtīgu informāciju, kas var palīdzēt efektīvākai pārrobežu procedūru koordinēšanai gan kā ietekmētajai, gan ietekmes izcelsmes valstij.
Vides pārraudzības valsts biroja dalība sanāksmē tika nodrošināta pasākuma “Kompetenču laboratorija VPVB – 2024.gads” (Reģ. Nr. 1-08/39/2024), kas finansēts no Latvijas vides aizsardzības fonda Valsts budžeta apakšprogrammas 21.13.00. “NOZARES VIDES PROJEKTI” līdzekļiem, ietvaros.
