No atkritumiem iegūtā lietderīgās enerģijas ražošana
Atkritumu reģenerācija ir iepriekš sašķirotu un pārstrādei nederīgu atkritumu izmantošana enerģijas ieguvei tam īpaši paredzētās sadedzināšanas iekārtās, ja šo iekārtu energoefektivitāte ir līdzvērtīga vai lielāka par 0,65. Tādejādi tiek samazināts atkritumu apjoms, kas tiek apglabāts atkritumu poligonā.
Reģenerācijas procesu Latvijā regulē normatīvie akti, un tas ir uzraudzīts un kontrolēts process atšķirībā no atkritumu dedzināšanas brīvā dabā vai mājsaimniecībās, kas ir aizliegta, jo nodara ļaunumu apkārtējai videi un cilvēku veselībai.
Atkritumu reģenerācija
Aicinām aplūkot ceļvedi ietekmes uz vidi novērtējumam
2 Lēmums: skatīt šeit.
3Atzinums: skatīt šeit
Vides pārraudzības valsts birojs (turpmāk – Birojs) ir saņēmis iedzīvotāju iesniegumus ar lūgumu skaidrot atkritumu reģenerācijas ietekmi uz apkārtējo vidi, cilvēka veselību un plānoto (izvēlēto) darbības vietu, kas saistīta ar SIA “Gren Latvija” ieceri veikt atkritumu reģenerāciju enerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā – Aconē, Salaspils novads, un SIA “Vides resursu centrs” ieceri veikt koģenerācijas iekārtas būvniecību atkritumu reģenerācijai Stopiņu pagastā, Ropažu novadā.
Birojs[1] ir iepazinies ar saņemtajiem dokumentiem un sniegtajiem argumentiem. Augstu novērtējam iedzīvotāju aktīvo līdzdalību stratēģiski būtisku lēmumu pieņemšanas procesā, kas ir vienlīdz būtiska lēmuma sastāvdaļa.
Par SIA “Vides resursu centrs” paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu
Ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – IVN) par SIA “Vides resursu centrs” ieceri veikt koģenerācijas iekārtas būvniecību atkritumu reģenerācijai nav noslēdzies - Birojs š.g. 18. aprīlī sniedza atzinumu, ar kuru aicinām iepazīties Biroja tīmekļvietnē, taču noslēdzošais solis ir pašvaldības lēmums par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu.
Saskaņā ar Biroja atzinumu SIA “Vides resursu centrs” savas ieceres īstenošanā būs jāizpilda dažādi nosacījumi, lai pilnībā nodrošinātu vides prasību ievērošanu, proti, nosacījumi, pie kuriem paredzētā darbība vai atsevišķas tās ietvaros plānotās darbības īstenojamas vai arī darbības nav pieļaujamas akcepta gadījumā.
Ropažu novada pašvaldībai[2] ir jāizvērtē IVN ziņojums, sabiedrības viedoklis, kā arī jāņem vērā Biroja atzinums un jālemj par SIA “Vides resursu centrs” paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu. Ropažu novada domes lēmums par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu būs IVN procedūras noslēdzošais dokuments – administratīvais akts, kuru, atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajām prasībām, var pārsūdzēt.
Atbilstoši Biroja rīcībā esošajai informācijai (uz 2024. gada 29. augustu) Ropažu novada dome nav pieņēmusi lēmumu par SIA “Vides resursu centrs” paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu.
Par SIA “Gren Latvija” paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu
IVN procedūra par SIA “Gren Latvija” paredzēto darbību ir uzsākta[3], t.i., Birojs š.g. 13. jūnijā pieņēma lēmumu par IVN procedūras piemērošanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”[4] un Ministru kabineta noteikumu[5] regulējumu.
SIA “Gren Latvija” paredzētās darbības IVN būs paredzēti šādi procesi, kas šobrīd vēl nav uzsākti:
- IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana;
- Programmas IVN veikšanai sagatavošana un izsniegšana;
- Paredzētās darbības ietekmju novērtējums un IVN ziņojuma sagatavošana;
- IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana un ziņojuma precizēšana;
- IVN ziņojuma izvērtēšana un atzinuma par IVN ziņojuma izdošana;
- Lēmuma par paredzētās darbības akceptēšanu/neakceptēšanu izdošana.
Iedzīvotāji ir aicināti sekot līdzi informācijai par sākotnējo sabiedrisko apspriešanu Biroja un pašvaldības tīmekļvietnē, lai uzzinātu par iespējām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā un izteiktu savu viedokli. Savukārt tie iedzīvotāji, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar paredzētās darbības plānoto teritoriju, saņems paziņojumus personīgi[6].
Par gaisa kvalitāti un iedzīvotāju veselību
Birojs turpmāk sniedz informāciju un padziļinātu skaidrojumu par to, kā notiek esošo un plānoto ražotņu ietekmes uz gaisa kvalitāti un iedzīvotāju veselību izvērtēšanas process, ņemot vērā tuvākajā apkārtnē citus esošos un plānotos objektus.
Atkritumu reģenerācijas darbību koģenerācijas iekārtā vērtē atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumiem Nr. 401. [7]
IVN procesā jebkuras paredzētās darbības, tai skaitā atkritumu reģenerācijas, rezultātā prognozētajām emisijām gaisā tiek veikts divpakāpju atbilstības novērtējums.
Pirmajā atbilstības vērtēšanas pakāpē tiek pārbaudīts, vai:
- procesa tehnoloģisko iekārtu plānots projektēt un aprīkot tā, lai tieši izplūdē gaisā (piemēram, dūmeņa gals) netiek pārsniegtas normatīvajos aktos noteiktās piesārņojošo vielu koncentrācijas;
- tiek ievērotas labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) atbilstošas piesārņojošo vielu koncentrācijas;
- paredzēts izmantot nozarei un procesam atbilstošus emisiju mazinošus risinājumus (piemēram, dūmgāzu recirkulāciju un siltummaiņus) un iekārtas (piemēram, filtri, skruberi u.c.).
A kategorijas piesārņojošās darbības vērtē atbilstoši nozares labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP). Uz atkritumu reģenerāciju koģenerācijas iekārtā attiecas Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums – Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2019/2010 (2019. gada 12. novembris).[8]
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni ir saistoši visām ES dalībvalstīm un nodrošina vienotu pieeju piesārņojošo darbību veikšanai. Prasības tiek regulāri pārskatītas, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, jaunu informāciju par procesu radītajām ietekmēm un faktiskajiem sasniegumiem ietekmes mazināšanā.
Minētie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni pēdējo reizi ir pārskatīti 2019. gada nogalē. Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni nosaka sadedzināšanas metodes, iekārtas energoefektivitāti, emisiju attīrīšanas paņēmienus un metodes, emisijas līmeņus, monitoringu, nosacījumus, kādas piesārņojošo vielu koncentrācijas jānodrošina koģenerācijas iekārtas izplūdē, kurināmā uzglabāšanu, izdedžu un pelnu, notekūdeņu apsaimniekošanu, kā arī ūdens patēriņu, u.c.
Otrajā atbilstības vērtēšanas pakāpē paredzētās darbības rezultātā provizoriskās emisijas tiek vērtētas atbilstoši gaisa kvalitātes normatīviem konkrētajā teritorijā, kas atrodas blakus piesārņojošajai darbībai un kura ir pieejama sabiedrības pārstāvjiem un kurā atrodas pastāvīgas dzīves vietas. Tas izriet no Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr. 182 (turpmāk – Noteikumi Nr. 182)[9] un Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumiem Nr. 1290 (turpmāk Noteikumi – Nr. 1290)[10].
Šajā atbilstības vērtēšanas pakāpē tiek vērtēta atkritumu sadedzināšanas rezultātā vidē radīto emisiju izkliede summāri kopā ar teritorijā jau esošo piesārņojumu, proti, iekārtas maksimāli emitētā piesārņojuma koncentrācija, fona koncentrācija un summārā jeb kumulatīvā ietekme.
Emisiju izplatība (izkliede) tiek attēlota arī grafiskā formā, kā to noteic Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 182. Piesārņojošās darbības iespējamā ietekmes zona ir teritorija ap piesārņojošās darbības atrašanās vietu attālumā, kas līdzvērtīgs 20 augstākā emisijas avota augstumiem, bet ne mazāks kā 2000 m.[11]
Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 1290 paredzētās darbības ietekmes zona un iespējamie darbības ierobežojumi tiek noteikti tieši paredzētajai darbībai atkarībā no tā, kāds piesārņojuma līmenis ir apkārtnē un par cik to ir pieļaujams paaugstināt nekaitējot cilvēka veselībai un videi.
Atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” un Noteikumiem Nr. 1290 ir gadījumi, kuros pašvaldības var noteikt stingrākas prasības, ietekmes samazināšanas programmas un papildus monitoringa pasākumus savās teritorijās vai atsevišķu rūpniecisko darbību ietekmes zonās.
Par SIA “Vides resursu centrs” paredzētās darbības gaisa kvalitātes vērtējumu
IVN ziņojumā ir veikts paredzētās darbības novērtējums, kā arī summārais gaisa piesārņojuma novērtējums (kumulatīvā ietekme).
Ar apsvērumiem un nosacījumiem attiecībā uz gaisa kvalitāti aicinām iepazīties Biroja Atzinuma 6.10.2. sadaļā. Gaisa fona/ esošā piesārņojuma līmeņa situācijas novērtējumā Birojs izmantoja VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC) informāciju par gaisa piesārņojuma līmeni paredzētās darbības vietas apkārtnē (IVN ziņojuma 6. pielikums).
Birojs vērš uzmanību, ka IVN procesā iegūtie rezultāti analizēti Atzinuma 6.10.2.13. punktā. Lai saņemtu padziļinātāku informāciju par potenciālās jaunās iekārtas radītās ietekmes apjomu un mērogu, Birojs pieprasīja paredzētās darbības ierosinātājam papildu informāciju. Birojs konstatēja (Atzinuma 6.10.2.15. punktā) ka “neatkarīgi no piesārņojošās vielas, kas tiek emitēta, augstākās koncentrācijas noteiktas uz Z no Darbības vietas, Irbes kapu teritorijā, bet kopējais ietekmes areāls ir aptuveni 600 m rādiusā ap sadedzināšanas iekārtu. Vienlaikus norādāms, ka šajā ietekmes zonā noteiktās emisiju izkliedes koncentrācijas nepārsniedz 40 % no normatīvajos aktos noteiktajiem robežlielumiem”.
Atzinumā ir ņemts vērā (pilnā redakcija 6.10.2.8. punktā) iedzīvotāju iesniegumos norādītais “novēršanas princips”, t.i., ja paredzētās darbības rezultātā iespējams nodrošināt mazākas emisijas par LPTP noteiktajām maksimāli pieļaujamām vērtībām, Birojs uzskata par pamatotu noteikt nosacījumus attiecībā uz sasniedzamajiem emisiju koncentrāciju līmeņiem pēc paredzētās darbības uzsākšanas, emisiju un attiecīgi limitu pārskatīšanas termiņus un kārtību nosakot atļaujā. Emisiju pārskatīšanā ņemami vērā nepārtrauktajos un periodiski veiktajos mērījumos iegūtie rezultāti, kas koriģēti atbilstoši iekārtas noslodzes un kurināmā faktiskajiem parametriem
Par dabas vērtībām SIA “Vides resursu centrs” paredzētās darbības vietā
Attiecībā uz SIA “Vides resursu centrs” paredzētās darbības vietā 2022. gadā konstatēto vienu griezi (Crex crex, atradnes ID 1473329) Dabas aizsardzības pārvaldes viedoklis sniegts Atzinuma 5.4.10. punktā. Dabas aizsardzības pārvalde saistībā ar Paredzētās darbības vietā konstatēto griezi un brūno varžkrupi norāda: Saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” datiem zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8096 002 1967 atrodas divas īpaši aizsargājamas sugu atradnes – brūnā varžkrupja Pelobates fuscus un griezes Crex crex. Brūnā varžkrupja atradne ir konstatēta 1993. gada 15. jūnijā. Pēc dabas datu portāla “Dabasdati.lv” informācijas brūnais varžkrupis vēl vienu reizi Paredzētās darbības teritorijā ir novērots 2002. gada 24. maijā. Kā norādīts abinieku un rāpuļu ekspertes atzinumā, izpētes laikā ir pievērsta pastiprināta uzmanība brūnā varžkrupja konstatēšanai. Tomēr suga teritorijā nav konstatēta. Eksperte norāda, ka teritorija ir aizaugusi ar krūmiem un nav piemērota brūnajam varžkrupim. Līdzīgu secinājumu var veikt arī analizējot izmaiņas ortofoto kartēs. Grieze Paredzētās darbības teritorijā ir konstatēta 2022. gada 27. maijā. Grieze ir atvērtā ainavā – pļavās, atmatās u.c. – ligzdojoša suga. Lai gan krūmājos (kāda ir Paredzētās darbības teritorija) grieze var ligzdot, bet tā nav optimāla sugas dzīvotne un vairumā gadījumu suga krūmājos neligzdo* (*Keišs, O., Lauksaimniecības pārmaiņu ietekme uz griezes Crex crex (L.) populāciju Latvijā: skaita dinamika, biotopu izvēle un populācijas struktūra. Disertācija bioloģijas doktora grāda iegūšanai (vad. Dr. A. Mednis), Rīga, Latvijas Universitāte, 2006, 87. lpp.). Ziņojumā ietvertais vērtējums ir pietiekošs un nav nepieciešamības piesaistīt sertificēta ornitologa un sugu un biotopa ekspertus papildus atzinuma sagatavošanai.
Par SIA “Gren Latvija” paredzētās darbības gaisa kvalitātes vērtējumu
Ietekmju novērtējums uz gaisa kvalitāti SIA “Gren Latvija” paredzētajai darbībai vēl nav veikts. Šāds novērtējums paredzētajai darbībai tiks veikts IVN ietvaros. Atbilstoši IVN procedūrai SIA “Gren Latvija”, vērtējot summārās ietekmes, būs jāņem vērā arī SIA “Vides resursu centrs” paredzētās darbības potenciālā ietekme teritorijā, kurā abu paredzēto darbību ietekmes varētu pārklāties.
Ja SIA “Gren Latvija” paredzētajai darbībai IVN procesā tiks konstatēta normatīvu pārsniegšana, darbības ierosinātājam būs jāizvērtē citu risinājumu piemērošana / izmantošana emisiju samazināšanai, apjomu un/vai kurināmā īpašību maiņai, vai arī jaunas piesārņojošas darbības uzsākšana nebūs pieļaujama atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 14. panta pirmajai daļai:
“Piesārņojošu darbību nedrīkst uzsākt, ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā teritorijā un ja attiecīgās darbības izraisītās emisijas var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā. Šādos gadījumos atļauja piesārņojošas darbības veikšanai netiek izsniegta.”.
Par dabas vērtībām SIA “Gren Latvija” paredzētās darbības vietā
Saistībā ar iedzīvotāju iesniegumos norādīto, atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajai dabas datu pārvaldības sistēmai “Ozols” SIA “Gren Latvija” paredzētās darbības vietā konstatēta grieze (Crex crex) un sila cīrulis (Pelobates fuscus), ietekmju novērtējums uz dabas vērtībām SIA “Gren Latvija” paredzētajai darbībai vēl nav veikts. Šāds novērtējums paredzētajai darbībai tiks veikts IVN ietvaros.
[1] Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 6. panta pirmā daļa.
[2] Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22. un 23. pants.
[3] https://www.vpvb.gov.lv/lv/ietekmes-uz-vidi-novertejumu-projekti/atkritumu-regeneracija-energijas-razosanai-kogeneracijas-stacija-izmantojot-kontroletu-sadedzinasanas-procesu-un-dumgazu-attirisanas-iekartas-ar-nepartrauktu-emisiju-monitoringu-acone-salaspils-novada.
[4] Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. panta pirmās daļas 1. punktu, 7. pantu, 14.1 panta 1.1 daļu, 15. pantu, šā likuma 1. pielikuma “Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams” 16. punktu.
[5] Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”.
[6] Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 15. panta pirmā daļa.
[7] Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumi Nr. 401 “Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai”.
[8] KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/2010 (2019. gada 12. novembris). ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (turpmāk - LPTP) attiecībā uz atkritumu incinerāciju (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7987).
[9] Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 182“Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi”.
[10] Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”.