25.11.2024.
Vides pārraudzības valsts birojs, atsaucoties uz Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūras 2024. gada 12. novembra vēstulē sniegto informāciju, informē, ka Zviedrijas valdība ir noraidījusi atļauju pieteikumus 13 atkrastes vēja parku projektu īstenošanai Baltijas jūrā Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā valsts aizsardzības interešu dēļ, tostarp plānotajam vēja parkam "Pleione". Līdz ar to ir pārtrauktas arī šī projekta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, tostarp pārrobežu konsultācijas.
16.02.2024.
16.01.2024.
Vides pārraudzības valsts birojs (turpmāk – Birojs) informē, ka atbilstoši 1991. gada 25. februāra Espo konvencijas “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” (turpmāk – Espo konvencija) nosacījumiem ir saņemts Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūras 2024. gada 10. janvāra paziņojums par ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) procedūras uzsākšanu Pleiones enerģijas parka (Pleione Energy farm) būvniecībai Baltijas jūrā, Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (turpmāk arī – Paredzētā darbība). Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūras ir lūgusi sniegt viedokli par Latvijas Republikas nodomu piedalīties Paredzētās darbības pārrobežu IVN konsultāciju procesā.
Saskaņā ar iesniegto Konsultāciju dokumentu, Paredzētās darbības norises vieta atrodas aptuveni 37 km attālumā uz austrumiem no Gotlandes (aptuveni 103 km attālumā uz rietumiem no Latvijas Republikas sauszemes teritorijas). Plānotā Pleiones enerģijas parka kopējā platība ir aptuveni 194 km2. Tā infrastruktūru veidos atkrastes vēja elektrostacijas, ūdeņraža ražošanas tehnoloģiskās vienības (atsāļotājs, elektrolīzes vai cita iekārtā ūdeņraža ieguvei, īslaicīgas uzkrāšanas tvertnes u.c.) uz atsevišķām vai uz vēja elektrostaciju platformām, iekšējais kabeļu un cauruļvadu tīkls elektroenerģijas un gāzes pārvadei, transformatoru un kompresoru (ūdeņraža un iespējams arī skābekļa) stacijas. Pleiones enerģijas parkā paredzētas aptuveni 42 – 70 vēja elektrostacijas (katras jauda 15 – 25 MW, augstums – ne lielāks par 370 m, rotora diametrs no 240 m līdz 340 m (nodrošinot attālumu starp spārnu un ūdens virsmu aptuveni 30 m)). Plānots, ka parka kopējā uzstādītā jauda būs aptuveni 1,0 GW un gadā saražos aptuveni 5 TWh atjaunojamās enerģijas. Saražojamās elektroenerģijas un ūdeņraža daudzuma proporcijas tiks noteiktas izpētes laikā, bet saskaņā ar Konsultāciju dokumentā ietverto informāciju, izmantojot visu iegūto elektroenerģiju ūdeņraža ražošana, būtu iespējams saražot aptuveni 120 000 t ūdeņraža un aptuveni 965 000 t skābekļa gadā. Kā ražošanas blakusprodukts veidosies arī dzesēšanas ūdens (aptuveni par 150 C augstāku temperatūru kā atsāļošanai ņemtais jūras ūdens) un atsāļošanas procesa sāļu, galvenokārt NaCl, koncentrāts (brine); maksimālais atsāļojamā ūdens daudzums – 120 milj. t.
Rakstiskus komentārus un viedokli par projekta pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma aspektiem var iesniegt līdz 2024.gada 18. janvārim Vides pārraudzības valsts birojam Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV -1045 vai pasts@vpvb.gov.lv.